Sveiciens, kolēģi, valodu entuziasti! :)
Mani sauc Mārtiņš Grīnbergs, “Gengo/Lionbridge” pārraugu angļu-latviešu valodas tulkojumus – sākot no tulkotāju testu izveides līdz lokalizētu tekstu pārbaudīšanai izlases (visbiežāk) kārtā.
Savu valodniecības ceļu uzsāku žurnālistikas lauciņā, laika gaitā tuvojoties aizvien tuvāk rakstniecībai un tulkošanai, parūpējoties par radītā satura pielāgošanu Latvijas kultūrai un tirgum.
Šajā foruma ierakstā ieskatīsimies vairākos resursos, kas man palīdz veidot pēc iespējas dabiskākus, Latvijas lasītājiem uzrunājošākus materiālus.
Kā nekā tulkots materiāls ir savu mērķi sasniedzis, ja lasītāji – it īpaši personas, kas spīdoši nepārvalda angļu valodu – spētu ne tikai nolasīt jēgu, bet arī tekstu uztvertu kā pilnīgi dabīgu, latviešu valodā veidotu.
Resursi latviešu valodā
Sākumā iesāksim no otra gala – latviešu valodas (”target”), kurā atveidojam angļu valodā (”source”) veidotos tekstus.
Tēzaurs
Tēzaurs.lv ir viens no jaudīgākiem un iespaidīgākajiem rīkiem, pārbaudot vārdus latviešu valodā.
Avots: Vietnes tezaurs.lv ekrānšāviņš
Pamatā tēzauru izmantoju, lai pārbaudīt vārdus latviešu valodā, par kuriem man ir šaubas, vai tiešām šāds vārds ir atbilstošs latviešu valodai un kultūrai.
Piemēram, augstākminētais vārds “lokalizēšana”. No vienas puses, tas skan kā izteikts barbarisms, kuru, iespējams, labāk nelietot latviešu valodā. Taču no otras – šāds vārds un tā atveidojumi tiek aktīvi izmantoti valodniecības, tulkošanas nozarēs.
Uzspiežot uz pogu “Korpusa piemēri”, vari iepazīties ar dažādiem veidiem, kā tēzaurā ievadītais vārds ir izmantots citos resursos.
Kā jau tēzauram pienākas, šeit vari pārbaudīt vārdus no dažnedažādām nozarēm.
Personvārdu atveide
Veicot tulkojumus “Gengo/Lionbridge” projektiem, šis resurss lielākoties nav akūti nepieciešams, bet ar to vēlējos padalīties, jo arī šis ir neatsverams, ārkārtīgi vērtīgs. Ja rodas bažas par kāda ārzemju personvārda atveidi, tad lielākoties vietnē personvarduatveide.lv nonāksi pie pareizās variācijas.
Avots: Vietnes valodukonsultacijas.lv ekrānšāviņš
Tiesa, ir svarīgi ieskatīties ne tikai pareizajā avota valodā, no kuras tiek atveidots personvārds, bet arī tā izrunā, lai nonāktu pie fonētiski pareizas lokalizācijas.
Valodas konsultācijas
Vietne valodaskonsultācijas.lv ir tuvākais iespējamais resurss, kas līdzinās personiskai sarunai ar valodnieku.
Avots: Vietnes valodaskonsultacijas.lv ekrānšāviņš. Jautājums “Klikšķini uz linka vai saites”
“Skrivanek” valodas padomi
“Google” ierakstot, piemēram, atslēgas vārdus “papildu vai papildus”, kā pirmais resurss meklētājā parādās lokalizēšanas uzņēmuma “Skrivanek” bloga valodas padomu sadaļa.
Avots: Vietnes skrivanek.lv bloga sadaļas “Valodas padomi” ekrānšāviņš
Saturs lielā mērā dublējas ar to, kas pieejams vietnē valodaskonsultacijas.lv, taču tas ir arī īsāks un kodolīgāks. Kā arī šos padomus “Google” meklētājā atrast ir daudz vieglāk.
Taču kodolīgumā slēpjas arī neliels “mīnuss” – nav norādīti avoti, kuros būtu iespējams iepazīties ar papildu informāciju.
“Linguee” tulkojumu salīdzināšanas rīks
Nereti ir brīži, kad tā vien gribētos paprasīt vēl kādam valodniekam, vai prātā esošais tulkojums tiešām atbilst konkrētajam vārdam angļu valodā.
Tālu nav jāmeklē, lai atrastu tieši šādu resursu internetā.
Avots: Vietnes linguee.com ekrānšāviņš
Pamatā vietnē linguee.com atrodami Eiropas Savienības iestāžu veidoti dokumenti un to atveidotās versijas latviešu (un citās) valodās.
Tulkojumi bieži ir vairāk juridiska rakstura, taču vairumā gadījumi vari vismaz noprast, vai domā uz pareizo pusi.
Aigas Veckalnes valodas konsultācijas
Valodniece Aiga Veckalne bieži soctīklos (“LinkedIn”, “YouTube”) viegli uztveramā veidā stāsta par biežākajām kļūdām latviešu valodā.
Dodoties uz A. Veckalnes vietnes pieturzimes.lv sadaļu "Bezmaksas materiāli", vari piekļūt vairākiem tematiski sagatavotiem dokumentiem par latviešu valodas pareizrakstību.
Avots: Vietne pieturzimes.lv, sadaļa “Bezmaksas materiāli”
Piemēram, par to veidiem, kā pareizāk runāt par sociālajiem medijiem, lai “rīlu”, “brendu” un “notifikāciju” vietā varētu ātri atrast precīzu, latvisku terminu.
Eiropas Komisijas materiāls “Rakstīsim skaidri”
Aizvien palielinās pieprasījums pēc materiāliem vienkāršākā valodā. Radio mēdz izskanēt ziņu izlaidumi “vieglajā valodā”, daļa valsts pārvalžu piekopj kodolīgāku un trāpīgāku tekstu publicēšanu soctīklos.
Kā starta materiāls, lai aizdomātos par to, kas ir vienkārša, taču skaidra runa, iesaku ieskatīties Eiropas Komisijas sagatavotā materiālā ar nosaukumu “Rakstīsim skaidri”, kas pieejams šeit.
Vecās labās grāmatas
Daļu no latviešu valodas pareizrakstības grāmatām noteikti atceries no skolas laikiem, taču tās nebūt nav zaudējušas savu aktualitāti. Tās šajā – interneta laikmetā – ir svarīgākas kā jebkad.
Avots: Autora fotogrāfija, latviešu valodas pareizrakstības grāmatas
Lūk, kaudzīte ar latviešu valodas ortogrāfijas un interpunkcijas pareizrakstības drukātiem materiāliem. Tiesa, pārsvarā strādājot virtuālā vidē, grāmatu pārlapošana ir savā ziņā izaicinājums – meklētājs šeit nestrādās –, bet tajās ir vairāk detalizētas informācijas par to, kas interneta resursos ir grūtāk pieejams – interpunkciju.
Reizumis, jā, par komatiem un to īstajām vietām ir iespējams izlasīt kādā interneta portālā vai blogā, kur publicēti materiāli skolēniem, taču ne vienmēr tie ir viegli nolasāmi.
Mans padoms, lai grāmatu caurskatīšanu padarītu ērtāku un ātrāku, ir salikt grāmatzīmes. Tādā veidā pēc iespējas ātrāk tiksi pie tās sadaļas, kura patiesi interesē.
Resursi angļu valodā
Un nu esam nonākuši pie pirmavota – angļu valodas, kuru pārbaudīt ir tikpat svarīgi, lai nonāktu pie atbilstoša un efektīga teksta latviešu valodā.
90 % gadījumu man palīdz meklējums “Google” meklētājprogrammā.
Avots: Vietnes “Google” ekrānšāviņš
Protams, ne viss, kas atrodams “Google”, automātiski ir patiess. Bieži novēroju it kā jēdzīgu tulkojumu, ko meklētājprogramma ataino no vietnes “Wikipedia”, taču, paviesojoties mājaslapā, izrādās, ka termini ir tulkoti ar mašīntulkotāja rīku un nemaz nav atbilstoši reālajā dzīvē lietotajiem vārdiem.
Taču jebkurā gadījumā meklējums palīdz noprast uz kuru pusi tālāk “doties”, lai atrastu precīzāku izteicienu latviešu valodā.
Piemēram, angļu valodas izteicienu “to kill two birds with one stone” latviešu valodas pārzinātāji pārāk labi neuztvers, jo tāda mums nav.
Taču, pielāgojot izteicienu kā “nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu”, nonākam pie labāka, lasītājam uztveramāka teksta.
Šeit man īsti nav vienas receptes, kā rīkoties ik reizi, saskaroties ar frazeoloģismiem, izteicieniem angļu valodā. No savas pieredzes iesaku patērēt daudz satura angļu valodā – seriāli, filmas, laikraksti, žurnāli, saturs “YouTube” –, lai zemapziņā “iedzītu” pēc iespējas plašāku vārdu krājumu, izteicienus.
Angļu valodas skaidrojošās vārdnīcas
Situācijās, kad latviešu valodā nav precīza vārda, kas aprakstītu angļu valodas vārdu vai pat teikumu, iesaku ieskatīties angļu valodas skaidrojošajās vārdnīcās.
Par laimi, šo vārdnīcu saturs ir pieejams internetā bezmaksas – nebūs jāmeklē dārgas drukātas vārdnīcas.
Divi no labākajiem resursiem šajā gadījumā ir:
Paldies, ka ieskatījies šajā rakstā!
Droši uzdod jautājumus par saturu vai arī padalies ar materiāliem, kas Tev ikdienā palīdz labāk un ātrāk nonākt līdz lieliskai lokalizācijai.
0 comments